Valātas pilskalns 2000. gada pavasaris.

Ļoti iespaidīgs pilskalns ar skaistu reljefu un diviem grāvjiem ieejas galā,

kā arī ar interesantu valni pilskalna pakājē DA galā.

Aptuveni 100 m no pilskalna upītē akmens 3,5 x 2 m un akmens ar interesantu gredzenveida uzcilni ap to.

     Valātas (Kazdangas) pilskalns Alokstes upītes kreisajā krastā. Plakuma platības (apm. 0,6 ha) ziņā viens no lielākajiem Kursas pilskalniem. Dabiski aizsargāts no trim pusēm, bet neaizsargātajā Z pusē divi vaļņi un divi grāvji. Aiz tiem atradusies vairākus hektārus liela senpilsēta. Atrastas 12.-15. gs. senlietas. Pilskalns ir viens no skaistākajiem Kurzemē. Izteikts minējums, ka pilskalnā atradusies Rīmju hronikā minētā 1263. g. vāciešu nodedzinātā Lažas pils.

Kandavas pilskalna apkārtnes plāns

Uzmērīts 5. septembrī 1922. g. (E. Brastiņš) H = 1 m

Kandavas pilskalns no dienvidu puses (ap 1922. gadu, E. Brastiņš).

    Trīs kilometrus dienvidos Kazdangas muižai starp Valātu un Vecpils mazmuižām Alokstes upes līcī atrodas liels pilskalns. Viņa plakuma garums 120 m., bet platākā vieta 70 metru plata un tas stāv pāri apkārtējam pļavām un upei par 15 m. Ziemeļu galā pilskalna plakums atdalīts no apkārtējā līdzenuma ar diviem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Ieeja senāk gājusi augstākajam uzbedumam gar austrumgalu. Tagad tā paplašināta braukšanai ar vezumiem, jo pilskalna virsa atrodas valsts apsaimniekošanā.

Pilskalna dienvidu nogāze ir lēzenāka par austrumu un rietumu sevišķi stāvajām krantēm, tāpēc tā mākslīgi padarīta stāvāka atrokot projām liekas zemes.

     Šis Pilskalns, bez šaubām, ir senās Lažas pilsvieta, kas minēta Rīmju kronikā kā ,,Lasen" (6825-44). Hronists vēsta, ka 1263. gadā vienā gājienā ordeņa karaspēks  nodedzina  Lažas (Lasen), Markaišu (Merkes) un Grobiņas (Grubin) pilis. Lažas aizstāvētāji sirdīgi turējušies pretī, bet ordeņa karaspēks ar joni ieņem pils grāvi, sakur tur uguni un Kuršu pils nodeg. No kuršiem maz kas izbēdzis, bet vācieši saņēmuši daudz laupījumus, sievas un bērnus.

     Pastāvēja domas, ka Lažas pilsvieta būtu kāda vieta, saukta par pilskalnu pusotra kilometra kilometra attālumā ziemeļos Aizputei pie Aizputes mācītājmuižas. Tā stāv 3 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Veclažas muižas un tur virsū pašlaik Lažas kapi. Tomēr izrādās, ka Lažas kapu vieta nav pilskalns tā īstā nozīmē, bet drīzāk ,,baznīckalns", kādi ir visur lielāko pilskalnu tuvumā. Tam nav nevien grāvja, kas Hronikas nostāstā minēts, bet tam nav nekādu rakumu nedz mītņu slāņa, izņemot pasaules kara tranšejas ziemeļu pusē.

     Kazdangas pilskalns atrodas taisni 6 kilometri austrumos Veclažai un veci ļaudis stāsta, ka Valātu kalpu māja, kuras robežās ir pilskalns, senāk skaitījusies pie Lažas pagasta.

     Bielenšteins Kazdangas pilskalnu apmeklējis 1865. g. un nav varējis saprast, kāpēc ordeņa karaspēks dodamies no Lažas pils (kapiem) uz Mārkaišiem (Vecpili) un Grobiņu, atstājis pa ceļam nepamanītu tik spēcīgu ienaidnieka cietoksni, kā Kazdangas pilskalnu. Šis jautājums top skaidrs, ja Lažu iedomājam šai pilsvietā.

    Mītņu slānis pilskalnā ogļains un 1 m. biezs. Atrasti arī trauku gabali.

    Pāri upei, pilskalnam austrumos, uz Roņu māju zemes ir bagāti uguns kapi. Turpat krastā uz Vecpils pusi ir vieta, saukta ,,Baznīckalns". Pilskalnam 1 kilometru rietumos atrodas ,,Vaidukalns".

    Ar pilskalnu saistās parastā teika par caurumu un pīli, kura ielaista izpeldējusi ,,acī", kalnam piekājē.