Kandavas pilskalns 2000. gada pavasarī.

Kalns ir patīkami sakopts un līdz ar to labi pārskatāms. Skaisti!

     Kandavas pilskalns, kas saukts arī par Baznīckalnu vai Pudiņkalnu. Orientēts Z - D virzienā; tā plakums 40 x 26 m, augstums pārsniedz 10 m. Apskatot pilskalna apkārtni, pārsteidzoši šķiet tas, ka ap. 50 tūkst. t smagais pilskalns atrodas divu ieplaku krustojumā. Domājams, ka senatnē, kad Abavā ūdens līmenis bijis augstāks, šis paugurs varēja būt sala Abavas labajā krastā.

    19. gs., ierīkojot uzbraucamo ceļu, nogāzē atrasti akmeņi, kuru nozīme nav noskaidrota. Diemžēl tie izlietoti saimnieciskām vajadzībām. Vēl 20. gs. sākumā Z daļas uzbērumā bijis dobums. Saglabājušies nostāsti par pīli, kas ielaista dobumā un izpeldējusi Abavā; dobums bijis tik dziļš, ka nevarjuši ar kārti dibenu aizsniegt, ja dobumā iemests akmens, atskanējusi dobja rūkoņa, kas bijusi dzirdama pat kalna sānos. Tuvumā Puzēnu grava; iespējams, ka tajā atradusies senā Puzuru apmetne. Padomju varas gados te bijusi mototrase.

Kandavas pilskalna apkārtnes plāns

Uzmērīts 5. septembrī 1922. g. (E. Brastiņš) H = 1 m

Kandavas pilskalns no dienvidu puses (ap 1922. gadu, E. Brastiņš).

   Kandavas pilēstas ziemeļu galā, kreisā pusē Tukuma ceļam, redzams cilvēka rokām  apdarināts kalns, saukts "Baznīckalns", jo tas līdzinās baznīcai. Uzbedums, kas atrodas  kalna ziemeļpusē, patiesi var atgdināt torni. Kalna malas ir vienlīdz stāvas visās pusēs un labi uzglabjušās, tikai dienvidu pusē izrakts uzbraucams ceļš, jo kalna virsma tiek apstrādāta. Pirmatnēja uzeja tomēr bijusi uzbeduma austrumu galā.  Plakuma  lielums 40x26 m. un tas ir 8 līdz 10 metru augstāks par apkārtējo ieleju.  Pa  ieleju  gar   "Baznīckalna"  dienvidgalu tek avotiņš, kura ūdeņi aiztek uz 1/2 km attālo Abavu.

Mītņu slānis šai kalnā ir ap 1 m dziļš, bagāts pelniem un dauzītiem akmeņiem.

   Kandavas "Baznīckalns" vairākkārt jau aprakstīts no vācu pētniekiem, bet tuvāki neizpētīts. Bielenšteins apliecina, ka latvieši kalnu saucot par pilskalnu, bet vācieši par Klosterkalnu vai Baznīckalnu.   Šis pilskalns zaudējis savu vārdu tāpēc, ka tas pārnests uz tuvumā esošām ordeņa pils počām.

   Kandavas Baznīckalnā un apkārtnē atrasti dažādi bronzas un dzelzs priekšmeti, kā arī krama atšķilas.

   Vēsturiskos dokumentos Kandava vispirms minēta 1230. g. kā "Candove". Šai gadā tur dzvojošie kurši ar labu padodas kristīgai ticībai un zobenbrāļu ordenim.

   Kalna ziemeļpusē uzbeduma priekšā ir izgrābta bedre.  Tā  cēlusies  vēlākos  laikos  smilti grābjot. Šās smilšu bedres griesti neiebrūk, jo tie ir no cieta māla. Paņēmiens nostiprināt uzbedumu ar māla kārtām ir sastopams arī citos Kurzemes pilskalnos, piem.   Padures pilskalnā, kas Kuldīgai ziemeļos.

   Literatra: Fr. Kruze "Necrolivonica" (1842.). A. Bielenšteins "Magzin" 14 (1866). A. Bielenšteins "Die Grenzen" 1892.  A. Bielenšteins ,, Arb. X Arch. Kongress 1896." Schmidt "Kurl. Sits. Ber. 1900." Lōvis of Menar "Rig. Sitz. Ber." 1902. g.   Lōvis of Menar "Jahrbuch fr Heimatkunde".